Mazliet nē, nesapspīdēti, šonakt piedzimts klusīs apņīm, heģeļi vēl par mums vēlāk smiesies.Ar klusim soļiem sekošu es, un manas domas projām aiznes, es, kā sniegs, Tev rokās izkusīšu.Bet man nepietiks, Tev vispār tiesnīks, manas šaubas lēni izgaistiek bezsīks.Un kā teic man salsts, kādā kārtīk balsts, kā sniega vējiem, kam šonakt ir baigi.Kādā pstīdzīs viss, kādā pusīs viss, tikai zvaigzies vēl krīt, tās notiek simtīgi.Un kādā pstīdzīs viss, kādā pusīs viss, tikai zvaigzies vēl krīt, tās notiek simtīgi.Kraukšķīgi, kā piparu kūkas, kur dzem kājām veltis sniegī, un mirst lums krīt sniega pārslēs vieglī.Un tās aplājumos uz sirdis, Tu tik lielatis šonakt mirdzi, un es lūdzu mani neaizmirstīt.Bet man nepietiks, tevis patiesnīks, man šaubas lēni izkreistē beigas sīs.Un kāpēc man salsts, kādā pkārtīk balsts, kā sniega vējiem, kam šonakt ir baigi.Kādā pstīdzīs viss, kādā pusīs viss, tikai zvaigzies vēl krīt, tās notiek simtīgi.Tās notiek simtīgi.Tās notiek simtīgi.Tās notiek simtīgi.Pat jau mūs šķīrs, laiks un mūrīts, man šaubas izkreistē beigas sīs.Un kāpēc man salsts, kādā pkārtīk balsts, kā sniega vējiem, kam šonakt ir baigi.Kādā pstīdzīs viss, kādā pusīs viss, tikai zvaigzies vēl krīt, tās notiek simtīgi.Un kāpēc man salsts, kādā pkārtīk balsts, kā sniega vējiem, kam šonakt ir baigi.Kādā pstīdzīs viss, kādā pusīs viss, tikai zvaigzies vēl krīt, tās notiek simtīgi.Tās notiek simtīgi.Tās notiek simtīgi.